uzplēst
uzplēst -plēšu, -plēs, -plēš, pag. -plēsu darbības vārds; transitīvs
1.Neviļus pieļaut, ka (kas) uzplīst, tiek bojāts (piemēram, saskarē ar ko asu); šādi pieļaut, ka rodas (bojājums).
PiemēriUz naglas uzplēst kleitu.
- Uz naglas uzplēst kleitu.
- Plānas zeķes var ātri uzplēst.
- Uzplēsu jakai palielu caurumu.
1.1.pārnestā nozīmē; kopā ar: "rēta" vai "brūce" Atgādinot ko, pieļaut, ka jāatceras (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots).
PiemēriNegribējās lieku reizi uzplēst rētas.
- Negribējās lieku reizi uzplēst rētas.
- Senās atmiņas uzplēsa vecās vātis.
2.Plēšot attaisīt, atvērt (piemēram, ko salīmētu).
PiemēriUzmanīgi uzplēst aploksni.
- Uzmanīgi uzplēst aploksni.
- Strauji uzplēst atsūtīto saini.
3.Uzart (neapstrādātu lauku, atmatu u. tml.).
PiemēriUzplēst vecaini.
- Uzplēst vecaini.
- Uzplēst zālaines, lai ierīkotu laukus.
- Iztīrīt brikšņus un uzplēst zemi dārzam.