tēst
tēst tēšu, tēs, tēš, pag. tēsu darbības vārds; transitīvs
tēsiens lietvārds; vīriešu dzimte
tēsums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ar darbarīku šķelt nost, līdzināt; šādā veidā darināt (ko).
PiemēriTēst mietu.
- Tēst mietu.
- Meistars paņem rokā koka gabalu, lietišķi pagroza rokās un sāk to tēst, grebt, pulēt, un tu jau redzi aprises koka karotei.
- Tēsti baļķi.
- No tēstiem akmeņiem celts šķūnis.