tērpt
tērpt tērpju, tērp, tērpj, pag. tērpu darbības vārds; transitīvs
tērpties darbības vārds; atgriezenisks
Vilkt (cilvēkam) noteiktiem, īpašiem apstākļiem paredzētu apģērbu, apģērba gabalus.
PiemēriTērpt bērnu 1. septembrim.
- Tērpt bērnu 1. septembrim.
- Tērpt vīru smokingā.
- Bruņās tērpts karavīrs.