Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uztupties
uztupties -tupstos, -tupsties, -tupstas, pag. -tupos darbības vārds; atgriezenisks
Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties.
PiemēriVingrojot uztupties bumbai.
  • Vingrojot uztupties bumbai.
  • Dzērve jau uztupās uz olām.
  • Uz zara uztupies brūngans putns.