Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
vēsture
vēsture [vȩ̀sture] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ikviens attīstības process, likumsakarība dabā.
PiemēriZemes ģeoloģiskā vēsture.
  • Zemes ģeoloģiskā vēsture.
  • Dzīvnieku attīstības vēsture.
  • Augu sugu attīstības vēsture.
2.Attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
PiemēriLatviešu tautas kultūras attīstības vēsture.
  • Latviešu tautas kultūras attīstības vēsture.
  • Brīvības cīņu vēsture.
  • Pilsētas veidošanās vēsture.
  • Tautsaimniecības vēsture.
  • Cilvēces vēsture ir pilna karu un pilna nāves..
2.1.Pagātne1; pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā.
PiemēriTraģiskais nelaimes gadījums jau ir vēsture.
  • Traģiskais nelaimes gadījums jau ir vēsture.
  • Mācīties no vēstures kļūdām.
3.Zinātne par kā attīstības gaitu, procesu un likumsakarībām cilvēku sabiedrībā; attiecīgais mācību priekšmets.
PiemēriViduslaiku vēsture.
  • Viduslaiku vēsture.
  • Gatavoties eksāmenam mākslas vēsturē.
  • Mācīties vēstures fakultātē.
Stabili vārdu savienojumiAizmēzt (arī izmest, izsviest u. tml.) (vēstures) mēslainē. Apturēt vēstures ratu. Ieiet vēsturē.
Cilme:Ata Kronvalda darināts jaunvārds.