ieēst
ieēst -ēdu [-ȩ̂du], -ēd, -ēd [-ȩ̂d], pag. -ēdu darbības vārds; transitīvs
1.Nedaudz apēst.
PiemēriKaut ko mazliet ieēst.
- Kaut ko mazliet ieēst.
- Ieēst dažas pankūkas.
- intransitīvs Ieiet kafejnīcā drusku ieēst.
- Nevaru ieēst.
2.Norīt ar barību (ko neēdamu); apēst (ko) bojātu, kaitīgu.
PiemēriGovs ieēdusi naglu.
- Govs ieēdusi naglu.
- Ieēst matu.
- Laikam būšu ko ieēdis.