Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aizvēsturisks
[àizvȩ̀sturisks] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
[àizvȩ̀sturiska] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
[àizvȩ̀sturiski] apstākļa vārds
1.Tāds, kas attiecas uz aizvēsturi; raksturīgs aizvēsturei; ļoti sens.
PiemēriArheoloģiskajos izrakumos atrasti aizvēsturiski priekšmeti.
1.1.sarunvaloda Savu laiku pārdzīvojis; vecmodīgs.
PiemēriAizvēsturisks apģērbs.