aizvest
aizvest -vedu [-vȩdu], -ved, -ved [-vȩd], pag. -vedu darbības vārds; transitīvs
1.Vedot (ar transportlīdzekli) aizgādāt (prom), nogādāt (uz kurieni).
PiemēriAizvest preces uz lielveikalu.
- Aizvest preces uz lielveikalu.
- Aizvest cietušo uz slimnīcu ar ātro palīdzību.
- Kokmateriālus aizveda divās kravas automašīnās.
1.1.Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to; aizgādāt (ko) – par transportlīdzekli.
PiemēriŠoferis aizved taksometru uz garāžu.
- Šoferis aizved taksometru uz garāžu.
- Autobuss aizved ekskursantus ceļojumā pa Latvijas novadiem.
2.Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka aiziet, nonāk (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriAizvest meitu uz bērnudārzu.
- Aizvest meitu uz bērnudārzu.
- Aizvest viesus līdz baseinam.
- Aizvest slimnieku pie ārsta.
- pārnestā nozīmē Atmiņas aizved pagātnē.
2.1.formā: trešā persona Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
PiemēriCeļš aizved kalnā.
- Ceļš aizved kalnā.