vecmodīgs
vecmodīgs [vȩcmuõdîgs] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
vecmodīga [vȩcmuõdîga] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
vecmodīgi [vȩcmuõdîgi] apstākļa vārds
vecmodīgums [vȩcmuõdîgùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Saistīts ar kādu no pagājušo laikposmu modēm, tai raksturīgs; nemoderns; arī veclaicīgs.
PiemēriVecmodīgs galds.
- Vecmodīgs galds.
- Vecmodīgs uzskats.
- Vecmodīga valoda.
- Vecmodīga frizūra.
- Vecmodīga kumode.
- Daži vecmodīgi ēšanas ieradumi.
- Kungs ar vecmodīgām brillēm.
- Metāliskās breketes izskatās nepievilcīgi un vecmodīgi.
1.1.Tāds, kas turas pie pagājušo laikposmu uzskatiem, paražām, normām u. tml.
PiemēriLaikam esmu vecmodīgs.
- Laikam esmu vecmodīgs.