vecs
vecs [vȩcs] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
veca -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
1.Tāds, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu (par cilvēku); pretstats: jauns.
PiemēriVeca sieviete.
1.1.Saistīts ar vecumu; raksturīgs cilvēkam vecumā.
PiemēriVeca seja.
2.Tāds, kas pastāv samērā ilgi; tāds, kas sen ir izveidots, radīts, atklāts u. tml.; tāds, kas sen pastāv.
PiemēriVecs paziņa.
2.1.formā: noteiktā galotne Tāds, kas jau pirms ilgāka laika ir ienācies, nobriedis; tāds, kas ir novākts iepriekšējā gadā.
PiemēriVecie rudzi.
Stabili vārdu savienojumiVecs mēness.
2.2.formā: noteiktā galotne Tāds, kas ir radies, izveidojies, pastāvējis pirms samērā ilga laika pagātnē un (parasti) joprojām pastāv.
PiemēriVecā Eiropa.
Stabili vārdu savienojumiVecais kontinents. Vecā pasaule.
2.3.Tāds, kuru ir nomainījis kas jauns, tāds, kura vietā nācis kas cits.
Stabili vārdu savienojumiVecā druka. Vecā ortogrāfija.
3.Tāds, kas samērā ilgi strādā, darbojas (kādā nozarē); tāds, kam ir liela, ilggadēja pieredze.
PiemēriVecs aktieris.
4.Tāds, kas sen ir iegādāts; tāds, kas ir nolietots.
PiemēriVecs telefons.
5. Cilvēks, kas pieder pie vecās paaudzes.
PiemēriVecie aizbraukuši uz laukiem.
5.1.sarunvaloda Viens no laulātajiem.
PiemēriMans vecais.
5.3.sarunvaloda Kolēģis, vīrietis.
PiemēriVecais, tu esi labs kolēģis!
Stabili vārdu savienojumiIegriezties vecajās sliedēs. Kārtot (vecus) rēķinus. Mētājas apkārt (pa pasauli) kā veca nauda.