vecs
vecs [vȩcs] -ais  īpašības vārds; vīriešu dzimte
veca [vȩca] -ā  īpašības vārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu (par cilvēku); pretstats: jauns. 
PiemēriVeca sieviete.
- Veca sieviete. 
 - Vecākais no dēliem. 
 - Brālis ir vecāks par mani. 
 - Vecāks vīrs. 
 
1.1.Saistīts ar vecumu; raksturīgs cilvēkam vecumā. 
PiemēriVeca seja.
- Veca seja. 
 
2.Tāds, kas pastāv samērā ilgi; tāds, kas sen ir izveidots, radīts, atklāts u. tml.; tāds, kas sen pastāv. 
PiemēriVecs paziņa.
- Vecs paziņa. 
 - Veci draugi. 
 
2.1.formā: noteiktā galotne Tāds, kas jau pirms ilgāka laika ir ienācies, nobriedis; tāds, kas ir novākts iepriekšējā gadā. 
PiemēriVecie rudzi.
- Vecie rudzi. 
 - Vecie kartupeļi. 
 
Stabili vārdu savienojumiVecs mēness.
- Vecs mēness — Mēness fāze, kad tas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
 
2.2.formā: noteiktā galotne Tāds, kas ir radies, izveidojies, pastāvējis pirms samērā ilga laika pagātnē un (parasti) joprojām pastāv. 
PiemēriVecā Eiropa.
- Vecā Eiropa. 
 
Stabili vārdu savienojumiVecais kontinents. Vecā pasaule.
- Vecais kontinents — Eiropa (pretstatā Amerikai).
 - Vecā pasaule — Eiropa, Āzija, Āfrika (atšķirībā no Amerikas).
 
2.3.Tāds, kuru ir nomainījis kas jauns, tāds, kura vietā nācis kas cits. 
Stabili vārdu savienojumiVecā druka. Vecā ortogrāfija.
- Vecā druka — iespiedums ar gotiskajiem burtiem.
 - Vecā ortogrāfija — joma: valodniecība latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.–30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
 - Vecā stila kalendārs — kalendārs, ko sāka ieviest 46. gadā pirms mūsu ēras.
 
3.Tāds, kas samērā ilgi strādā, darbojas (kādā nozarē); tāds, kam ir liela, ilggadēja pieredze. 
PiemēriVecs aktieris.
- Vecs aktieris. 
 - Vecs darbinieks. 
 - Vecs kolekcionārs. 
 
4.Tāds, kas sen ir iegādāts; tāds, kas ir nolietots. 
PiemēriVecs telefons.
- Vecs telefons. 
 - Vecs mētelis. 
 - Veca mašīna. 
 
5. Cilvēks, kas pieder pie vecās paaudzes. 
PiemēriVecie aizbraukuši uz laukiem.
- Vecie aizbraukuši uz laukiem. 
 
5.1.sarunvaloda Viens no laulātajiem. 
PiemēriMans vecais.
- Mans vecais. 
 
5.3.sarunvaloda Kolēģis, vīrietis. 
PiemēriVecais, tu esi labs kolēģis!
- Vecais, tu esi labs kolēģis! 
 
Stabili vārdu savienojumiIegriezties vecajās sliedēs. Kārtot (vecus) rēķinus. Mētājas apkārt (pa pasauli) kā veca nauda.
- Iegriezties vecajās sliedēs idioma — sākt ritēt parastajā gaitā.
 - Kārtot (vecus) rēķinus idioma — izskaidroties, izrēķināties (ar kādu par ko).
 - Mētājas apkārt (pa pasauli) kā veca nauda idioma — saka, ja kāds klaiņo, klīst; nav nevienam vajadzīgs.
 - Pa vecam sarunvaloda — tā, kā ir bijis līdz šim.
 - Sākt veco dziesmu idioma — sarunvaloda apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
 - Sākt veco meldiņu idioma — sarunvaloda apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
 - Veca dziesma sarunvaloda — saka par ko apnicīgu, daudzkārt dzirdētu.
 - Veca galva idioma — aiz vecuma pavājinājusies atmiņa, saprašanas spēja.
 - Veca lieta — tas, kas ir jau sen zināms.
 - Veca meita sarunvaloda — vecmeita.
 - Vecais zēns sarunvaloda — lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
 - Vecā Derība — Bībeles pirmā daļa.
 - Vecie laiki — pagātne.
 - Vecs buks idioma — daudz pieredzējis, piedzīvojis cilvēks.
 - Vecs Mēness — mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz kreiso pusi.