vecpuisis
vecpuisis [vȩcpuĩsis] -ša, dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
Vīrietis, kura vecums ievērojami pārsniedz parasto laulību vecumu un kurš nav apprecējies.
Stabili vārdu savienojumiNelabojams vecpuisis. Palikt vecpuisī.
- Nelabojams vecpuisis — padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
- Palikt vecpuisī — neapprecēties.
- Vecpuišu ballīte — pasākums, kuru organizē draugi topošajam vīram pirms kāzām kā atvadas no vecpuiša dzīves un kurā pulcējas tikai vīrieši.
Stabili vārdu savienojumiZvērināts vecpuisis.
- Zvērināts vecpuisis — vīrietis (parasti padzīvojis), ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.