Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
vectēvs
vectēvs [vȩctȩ̃vs] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tēva vai mātes tēvs.
PiemēriKļūt par vectēvu.
1.1.pārnestā nozīmē; formā: daudzskaitlis Priekšteči; senči.
PiemēriMūsu vectēvi un vecvectēvi pirms daudziem gadiem šeit līda līdumus.