vecums
vecums [vȩcùms] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
PiemēriVecuma nespēks.
Stabili vārdu savienojumiCienījams vecums. Godājams vecums. Sirms vecums.
1.1.Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
2.Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma, eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
PiemēriCik tu esi veca?
2.1.kopā ar: apzīmētājs Posms (kā) dzīvē, eksistencē, kuram ir raksturīgas noteiktas īpašības, pazīmes.
PiemēriPensijas vecums.
Stabili vārdu savienojumiĢeoloģiskais vecums. Pārejas vecums.
2.2.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Stāvoklī, kad kopš mūža, eksistences sākuma ir pagājis noteikts, parasti laika mērvienībās izteikts, laikposms.
Piemēri116 gadu vecumā miris pasaulē vecākais cilvēks.
3.Nolietojums, kas radies kādā, parasti ilgākā, laikposmā.
PiemēriNomirt aiz vecuma.
Stabili vārdu savienojumiMetuzāla vecums. Vecuma galā. Vecuma kārpas.