vecticībnieks
vecticībnieks [vȩcticĩbniẽks] lietvārds; vīriešu dzimte
vecticībniece [vȩcticĩbniẽce] dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.formā: vīriešu dzimte, daudzskaitlis Vecticības piekritēju kopums; vecticības konfesija.
PiemēriVecticībnieku sādža.
2.formā: vienskaitlis Vecticības piekritējs, konfesijas loceklis.
PiemēriDzimusi krievu vecticībnieku ģimenē.