vecticībnieks
vecticībnieks [vȩcticĩbniẽks] vīriešu dzimte, lietvārds
vecticībniece dsk. ģen. -ču sieviešu dzimte, lietvārds
1.formā: vīriešu dzimte, daudzskaitlis Vecticības piekritēju kopums; vecticības konfesija.
PiemēriVecticībnieku sādža.
2.formā: vienskaitlis Vecticības piekritējs, konfesijas loceklis.
PiemēriDzimusi krievu vecticībnieku ģimenē.