vecmāte
vecmāte [vȩcmãte] dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Sertificēta ārstniecības persona (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis, ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās; sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
PiemēriAizsteigties pēc vecmātes.