aizvilkt
aizvilkt -velku [-vȩ̀lku], -velc, -velk [-vȩ̀lk], pag. -vilku transitīvs, darbības vārds
1.Velkot aizgādāt (prom), nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAizvilkt ragaviņas pa ceļu.
1.1.Velkot (aiz rokas), aizvest.
PiemēriAizvilkt meiteni prom.
2.Velkot aizvirzīt, novietot (kam priekšā).
PiemēriAizvilkt aizkaru logam priekšā.
2.1.Aizklāt, aizsegt.
PiemēriEs pazinu lietainās dienas, lietavas, lāšu smalko sijāšanos, .. apvārsni, kas bija aizvilkts ar pelēku autu.
3.Velkot aizstiept, novietot.
PiemēriPāri ceļam aizvilkta ķēde.
4.formā: trešā persona Aizputināt (par vēju, puteni u. tml.).
PiemēriPutenis aizvelk ceļus.