aizvilkt
aizvilkt -velku [-vȩ̀lku], -velc, -velk [-vȩ̀lk], pag. -vilku darbības vārds; transitīvs
1.Velkot aizgādāt (prom), nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAizvilkt ragaviņas pa ceļu.
- Aizvilkt ragaviņas pa ceļu.
- Aizvilkt baļķus līdz meža ceļam.
1.1.Velkot (aiz rokas), aizvest.
PiemēriAizvilkt meiteni prom.
- Aizvilkt meiteni prom.
2.Velkot aizvirzīt, novietot (kam priekšā).
PiemēriAizvilkt aizkaru logam priekšā.
- Aizvilkt aizkaru logam priekšā.
2.1.Aizklāt, aizsegt.
PiemēriEs pazinu lietainās dienas, lietavas, lāšu smalko sijāšanos, .. apvārsni, kas bija aizvilkts ar pelēku autu.
- pārnestā nozīmē Es pazinu lietainās dienas, lietavas, lāšu smalko sijāšanos, .. apvārsni, kas bija aizvilkts ar pelēku autu.
3.Velkot aizstiept, novietot.
PiemēriPāri ceļam aizvilkta ķēde.
- Pāri ceļam aizvilkta ķēde.
- Aizvilkt gāzes vadu līdz jaunceltnei.
3.1.Velkot (piem., auklu), aizdarīt; savilkt.
PiemēriAizvilkt tabakas maku ar auklu.
- Aizvilkt tabakas maku ar auklu.
- Aizvilkt somas rāvējslēdzēju.
4.formā: trešā persona Aizputināt (par vēju, puteni u. tml.).
PiemēriPutenis aizvelk ceļus.
- Putenis aizvelk ceļus.
- Vējš ātri aizvelk kāpu smiltīs iemītās pēdas.