Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aizviļņot
aizviļņot 3. pers. -o, -oju intransitīvs, darbības vārds
aizviļņoties atgriezenisks, darbības vārds
Viļņojot aizplūst (par straumi, skaņām u. tml.).
PiemēriUpe aizviļņo uz jūru.