aizvirzīt
aizvirzīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Virzot pārvietot (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriAizvirzīt krēslus tālāk no galda.
- Aizvirzīt krēslus tālāk no galda.
- Aizvirzīt laivu līdz krastam.
1.1.Panākt, ka dodas noteiktā virzienā.
PiemēriAizvirzīt automašīnu kolonnu pa apkārtceļu.
- Aizvirzīt automašīnu kolonnu pa apkārtceļu.
- Aizvirzīt ganāmpulku uz citu aploku.
2.Panākt, ka (domas, saruna u. tml.) pievēršas kam citam; novirzīt.
PiemēriAizvirzīt drūmās domas.
- Aizvirzīt drūmās domas.
- Aizvirzīt sarunu uz citu tematu.