Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aizvirzīt
aizvirzīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Virzot pārvietot (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriAizvirzīt krēslus tālāk no galda.
1.1.Panākt, ka dodas noteiktā virzienā.
PiemēriAizvirzīt automašīnu kolonnu pa apkārtceļu.
2.Panākt, ka (domas, saruna u. tml.) pievēršas kam citam; novirzīt.
PiemēriAizvirzīt drūmās domas.