aizvirzīties
aizvirzīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos atgriezenisks, darbības vārds
1.Virzoties (noteiktā virzienā) pārvietoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, kam priekšā).
PiemēriAizvirzīties cauri ļaužu pūlim līdz tribīnei.
1.1.formā: trešā persona Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) – par ceļiem, upēm u. tml.
PiemēriCeļš tālāk aizvirzās gar mežmalu.
2.Pievērsties (kādam jautājumam, tematam).
PiemēriSarunas aizvirzījās uz jaunākās modes tendencēm.