novirzīt
novirzīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aizvirzās (nost, prom), novietojas (citā vietā), tiek vērsts (citā virzienā).
PiemēriNovirzīt bumbu uz vārtu stūri.
- Novirzīt bumbu uz vārtu stūri.
- Novirzīt degošo lidaparātu sānis.
- Sitiens novirzījis mašīnu pa labi.
- Policistam izdevās novirzīt pistoli sāņus.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās, pārvietojas, tiek vērsts (vēlamajā virzienā).
PiemēriIzslaukto pienu novirza uz piena dzesētāju.
- Izslaukto pienu novirza uz piena dzesētāju.
- Suns prot novirzīt ganāmpulku pa pareizo maršrutu.
- Novirzīt gaismu vajadzīgajā leņķī.
2.Mērķtiecīgi rīkojoties panākt, ka (kas) notiek, norisinās (citā vietā).
PiemēriNovirzīt automašīnu plūsmu no pilsētas centra.
- Novirzīt automašīnu plūsmu no pilsētas centra.
- Novirzīt satiksmi pa vienu braukšanas joslu.
- Novirzīt transporta kustību pa apvedceļu.
- Novirzīt lidmašīnu uz tuvāko lidostu.
3.Nodalīt (finanšu līdzekļus noteiktam mērķim).
PiemēriNovirzīt papildu finansējumu veselības nozarei.
- Novirzīt papildu finansējumu veselības nozarei.
- Novirzīt daļu akcīzes nodokļa autoceļu uzturēšanai.
- Kredītlīdzekļi tiks novirzīti uzņēmējdarbības attīstīšanai.
4.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pievēršas kam citam.
PiemēriNovirzīt kādu no mērķa.
- Novirzīt kādu no mērķa.
- Novirzīt sarunu uz citu tēmu.
- Novirzīt uzmanību no ikdienas problēmām.