novirzīties
novirzīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos atgriezenisks, darbības vārds
1.Pārvietojoties aizvirzīties prom, nost (no noteiktā kustības virziena).
PiemēriNovirzīties no sacensību maršruta.
2.Refl. → novirzīt4; tikt novirzītam.
PiemēriSaruna novirzās uz citu pusi.
2.1.Runā, rakstos vai darbībā novērsties (no galvenā) un pievērsties kam citam.
PiemēriNovirzīties no temata.