novitāte
novitāte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
Jaunums (piem., mākslā, zinātnē); jauninājums.
PiemēriPētījuma novitāte.
- Pētījuma novitāte.
- Kultūras novitātes.
- Mākslinieciskās novitātes gleznotāja daiļradē.
Cilme:No latīņu novitas, novitatis ‘jaunums’.