baļķis
baļķis lietvārds; vīriešu dzimte
1.Nozāģēts, no zariem atbrīvots koka stumbrs.
PiemēriPriežu, egļu baļķi.
- Priežu, egļu baļķi.
- Apstrādāt baļķus.
Stabili vārdu savienojumiGāzt baļķus. Līdzsvara baļķis.
- Gāzt baļķus — zāģēt, cirst kokus baļķiem.
- Līdzsvara baļķis — vingrošanas rīks, pa kuru ejot, jānotur līdzsvars.
1.1.Būvmateriāls – apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals.
PiemēriNo baļķiem celta māja.
- No baļķiem celta māja.
Cilme:No viduslejasvācu balke.