teicējs
teicējs lietvārds; vīriešu dzimte
teicēja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darītājs → teikt.
1.1.Cilvēks, no kura pētnieciskos nolūkos iegūst informāciju par folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
PiemēriPierakstīt materiālus no teicējām.
- Pierakstīt materiālus no teicējām.
1.2.Aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
PiemēriKā zināms, sižetā ir Laika vecis, teicējs..
- Kā zināms, sižetā ir Laika vecis, teicējs..
2.joma: folklora Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs2.
PiemēriDziedāšana ar teicēju.
- Dziedāšana ar teicēju.