šķira
šķira lietvārds; sieviešu dzimte
1.Pēc kvalitātes vai nozīmīguma pakāpes veidota (vienveidīgu priekšmetu, vielu u. tml.) grupa.
PiemēriPirmās šķiras autoceļš.
- Pirmās šķiras autoceļš.
- Otrās šķiras arbūzi.
- Zāģmateriālus šķiro trīs šķirās.
- Augstākās šķiras milti.
- Ceturtās šķiras mantinieks.
2.Pēc noteiktām pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa.
Stabili vārdu savienojumiIeroču šķira. Vārdu šķira.
- Ieroču šķira — bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, organizācija, taktika (piem., motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks).
- Vārdu šķira — vārdu gramatiskā kategorija, ko raksturo formu, nozīmju un sintaktiskā lietojuma kopīgums; vārdšķira.
2.1.Sabiedrības slānis, ļaužu grupa ar kopīgu sociālo vai ekonomisko stāvokli.
PiemēriBagātnieku šķira.
- Bagātnieku šķira.
- Izveidojusies cilvēku šķira, kas nestrādā, bet tikai saņem pabalstus.
2.2.Marksisma teorijā – vēsturiski nosacīta cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kas atšķiras viena no otras pēc to attiecībām pret ražošanas līdzekļiem.
PiemēriStrādnieku šķira.
- Strādnieku šķira.
- Antagoniskas šķiras.
- Šķiru sabiedrība.
Stabili vārdu savienojumiŠķiru cīņa.
- Šķiru cīņa — cīņa starp ražošanas līdzekļu īpašniekiem un tiem, kam īpašuma nav.