šķirne
šķirne dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Speciāli izveidota vienas sugas dzīvnieku grupa vai kultūraugu kopa ar iedzimstošām, cilvēkam vēlamām īpašībām.
PiemēriKaķu, suņu šķirnes.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kura kvalitāte atbilst šādai, parasti augstvērtīgai, grupai.
PiemēriŠķirnes kvieši.
2.Noteikta (izstrādājumu) grupa, kas ar savām īpašībām atšķiras no citām (tā paša veida izstrādājumu) grupām.
PiemēriLatvijai ir pašai sava siera šķirne – Jāņu siers.
Stabili vārdu savienojumiKultūras šķirne.