šķiņķis
šķiņķis lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dzīvnieka liemeņa daļa – cūkas gurns vai priekšējais augšstilbs, pakaļējais augšstilbs (piem., jēram); atsevišķs šīs liemeņa daļas gabals.
PiemēriPriekšējais šķiņķis.
1.1.Gaļas izstrādājums no šādas dzīvnieka liemeņa daļas.
PiemēriKūpināts, žāvēts šķiņķis.
Cilme:No viduslejasvācu schink(e) ‘gurns, šķiņķis’, vācu Schinken.