šķindēt
šķindēt 3. pers. šķind, pag. šķindēja darbības vārds; intransitīvs
šķindoņa lietvārds; sieviešu dzimte
Radīt dzidru, samērā skaļu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
PiemēriŠķind karotes, glāzes.