skrubināt
skrubināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Lupināt (ko) no kā cieta (parasti ar zobiem, nagiem); grauzt (ar priekšzobiem).
PiemēriSkrubināt gaļu no kaula.
1.1.Maziem kumosiem ēst.
PiemēriBērns skrubināja sausiņu.
2.Urbināt, drupināt.
PiemēriSkrubināt no svečtura parafīnu.