Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sagrauzt
sagrauzt -graužu, -grauz, -grauž, pag. -grauzu darbības vārds; transitīvs
1.Graužot sasmalcināt un apēst.
PiemēriCieto maizi nevaru sagrauzt.
  • Cieto maizi nevaru sagrauzt.
1.1.formā: trešā persona Graužot sabojāt (parasti pilnīgi); izmantojot barībai, izalot, sacaurumot.
PiemēriPeles sagrauzušas vecās avīzes.
  • Peles sagrauzušas vecās avīzes.
  • Suns sagrauzis kurpi.
  • Vecās mēbeles pamazām sagrauž ķirmji.
  • Kožu sagrauzts mētelis.
2.Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt; saēst3.
PiemēriMetāla caurules sagrauž rūsa.
  • Metāla caurules sagrauž rūsa.
2.1.Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt.
PiemēriGrūtais darbs sagrauž jaunekļa veselību.
  • Grūtais darbs sagrauž jaunekļa veselību.
  • Laika zoba sagrauzta ēka.
3.formā: trešā persona Izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (piem., par pārdzīvojumiem).
PiemēriViņa bija bēdu sagrauzta.
  • Viņa bija bēdu sagrauzta.
  • Rūpju sagrauzts cilvēks.
3.1. Tāds, kurā izpaužas dziļa nomāktība, bēdas.
PiemēriRunāt sagrauztā balsī.
  • Runāt sagrauztā balsī.
  • Bāla un sagrauzta seja.