sagrauzt
sagrauzt -graužu, -grauz, -grauž, pag. -grauzu darbības vārds; transitīvs
1.Graužot sasmalcināt un apēst.
PiemēriCieto maizi nevaru sagrauzt.
- Cieto maizi nevaru sagrauzt.
1.1.formā: trešā persona Graužot sabojāt (parasti pilnīgi); izmantojot barībai, izalot, sacaurumot.
PiemēriPeles sagrauzušas vecās avīzes.
- Peles sagrauzušas vecās avīzes.
- Suns sagrauzis kurpi.
- Vecās mēbeles pamazām sagrauž ķirmji.
- Kožu sagrauzts mētelis.
2.Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt; saēst3.
PiemēriMetāla caurules sagrauž rūsa.
- Metāla caurules sagrauž rūsa.
2.1.Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt.
PiemēriGrūtais darbs sagrauž jaunekļa veselību.
- Grūtais darbs sagrauž jaunekļa veselību.
- Laika zoba sagrauzta ēka.
3.formā: trešā persona Izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (piem., par pārdzīvojumiem).
PiemēriViņa bija bēdu sagrauzta.
- Viņa bija bēdu sagrauzta.
- Rūpju sagrauzts cilvēks.
3.1. Tāds, kurā izpaužas dziļa nomāktība, bēdas.
PiemēriRunāt sagrauztā balsī.
- Runāt sagrauztā balsī.
- Bāla un sagrauzta seja.