sagraut
sagraut -grauju, -grauj, -grauj, pag. -grāvu darbības vārds; transitīvs
sagrāve lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ar spēcīgu triecienu, spiedienu, sprādzienu u. tml. izpostīt, pārvērst drupās, gruvešos.
PiemēriSagraut aizsprostu.
1.1.Sabojāt, parasti neatgriezeniski.
PiemēriApcietinājumā sagrauta veselība.
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd pašapziņa, psihiskais līdzsvars u. tml.
PiemēriMīļotā cilvēka neuzticības dēļ jūtos sagrauta.
2.Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā.
PiemēriKaujas operācijā sagraut pretinieka spēkus.
2.1.pārnestā nozīmē Pārliecinoši uzvarēt (kādu) sacensībās.
PiemēriSpēlē sagraut spēcīgu pretinieku.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zūd, beidz pastāvēt.
PiemēriVeiktā aptauja sagrāva iesakņojušos mītu.