sagraizīt
sagraizīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Graizot sadalīt, sasmalcināt.
PiemēriSagraizīt gurķi salātiem.
- Sagraizīt gurķi salātiem.
- Sagraizīt lapu strēmelēs.
- Smalki sagraizīta gaļa.
1.1.Griežot, graizot sabojāt (parasti viscaur, pilnīgi).
PiemēriSagraizīt žurnālu.
- Sagraizīt žurnālu.
- Sagraizīti sēdekļi.
- Sagraizīta galda virsma.
- Vaska drāna, izbalējusi un sagraizīta, ir galda otrā āda, pielipusi pie virsmas, tā nāk nost kopā ar lielām koka skaidām, tāpēc to neviens necilā.
2.Griežot, vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā) savainojumus.
PiemēriDrāžot zīmuli, sagraizīt pirkstu.
- Drāžot zīmuli, sagraizīt pirkstu.
- Sagraizīju kāju uz stikliem.
2.1.Operējot izveidot brūci vai brūces.
PiemēriMani slimnīcā diezgan sagraizīja.
- Mani slimnīcā diezgan sagraizīja.