sagrauzt
sagrauzt -graužu, -grauz, -grauž, pag. -grauzu transitīvs, darbības vārds
1.Graužot sasmalcināt un apēst.
PiemēriCieto maizi nevaru sagrauzt.
1.1.formā: trešā persona Graužot sabojāt (parasti pilnīgi); izmantojot barībai, izalot, sacaurumot.
PiemēriPeles sagrauzušas vecās avīzes.
2.Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt; saēst3.
PiemēriMetāla caurules sagrauž rūsa.
2.1.Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt.
PiemēriGrūtais darbs sagrauž jaunekļa veselību.
3.formā: trešā persona Izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (piem., par pārdzīvojumiem).
PiemēriViņa bija bēdu sagrauzta.
3.1. Tāds, kurā izpaužas dziļa nomāktība, bēdas.
PiemēriRunāt sagrauztā balsī.