sagriezt1
sagriezt [sagriẽzt] -griežu, -griez, -griež, pag. -griezu darbības vārds; transitīvs
1.Sākt griezt pa apli, apkārt; būt par cēloni tam, ka (kas) sāk griezties pa apli, apkārt.
PiemēriViņš mani satvēra un sagrieza riņķī.
- Viņš mani satvēra un sagrieza riņķī.
- Dejā strauji sagriezt partneri.
- Rotaļā aizsiet acis un sagriezt apkārt.
- Vējš sagriež gaisā sausās lapas.
- Brāzma sagriež putekļu virpuli.
2.Griežot (ko), izmainīt (tā) stāvokli, virzienu.
PiemēriSagriezt galdu šķērsām sienai.
- Sagriezt galdu šķērsām sienai.
- Sagriezt cepuri ar nagu uz mugurpusi.
- Strauji sagriezt mašīnu pa kreisi.
2.1.Pagriezt, pagriežot satuvināt (ķermeņa daļas).
PiemēriVisi sagriež galvas uz ienācēja pusi.
- Visi sagriež galvas uz ienācēja pusi.
- Abi guļ, muguras sagriezuši.
2.2.Neviļus, pārāk pagriežot, traumēt (ķermeņa daļu).
PiemēriEsmu sagriezusi potīti.
- Esmu sagriezusi potīti.
3.Savērpjot, savijot, satinot izveidot (ko).
PiemēriSagriezt salmus grīstēs.
- Sagriezt salmus grīstēs.
- Sagriezt ūsas uz augšu.
Stabili vārdu savienojumiSagriezt gredzenā.
- Sagriezt gredzenā — izveidot lokā, aplī, spirālē.
3.1.Samudžināt, parasti griežot.
PiemēriGovs sagriezusi un sapiņķējusi ķēdi.
- Govs sagriezusi un sapiņķējusi ķēdi.
- Tīkls sagriezts vienā mudžeklī.
4.formā: trešā persona Pēkšņi pārņemt.
PiemēriIekšas sagriež nelabums un sāpes.
- Iekšas sagriež nelabums un sāpes.
- Dūšu sagrieza īgnums.