sagrēkot
sagrēkot [sagrȩ̀kuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
sagrēkoties atgriezenisks, darbības vārds
1.Izdarīt ko neatbilstošu reliģijas normām.
PiemēriCilvēks var sagrēkot dažādos veidos.
2.sarunvaloda Izdarīt pārkāpumu.
PiemēriSvētkos sagrēkoju – apēdu kūkas gabaliņu.
2.1.Nonākt intīmās attiecībās (parasti neatļautās).
PiemēriMeklēju sievieti, ar kuru sagrēkot.