nolaizīt
nolaizīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Pārvilkt ar mēli un saslapināt, notīrīt (ko).
PiemēriNolaizīt lūpas.
- Nolaizīt lūpas.
- Suns nolaizīja saimnieka roku.
- Kad govij piedzimst teliņš, viņa to tūlīt nolaiza tīru.
1.1.Laizot notīrīt (ko).
PiemēriNolaizīt karoti, šķīvi.
- Nolaizīt karoti, šķīvi.
1.2.Laizot apēst.
PiemēriNolaizīt saldējumu.
- Nolaizīt saldējumu.
- Nolaizīt medu no karotes.