nolamāt
nolamāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
Nosaukt (kādu) rupjos, aizvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos; pateikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
PiemēriNolamāt kādu par muļķi.
- Nolamāt kādu par muļķi.
- Viņš tika nolamāts par cūku, nelieti, idiotu.
- Nolamāt rupjiem vārdiem.