Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nolaist
nolaist -laižu, -laid, -laiž, pag. -laidu transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, ka (kas) noslīd (uz leju), ievirzās (kur iekšā).
PiemēriNolaist žalūzijas.
1.1.Virzīt un pabeigt virzīt lokveidā uz leju (priekšmetu, tā daļu).
PiemēriNolaist dzelzceļa pārbrauktuves barjeru.
1.2.Izstiept, arī noliekt uz leju (ķermeņa daļu); pavērst uz leju (piem., acis, skatienu).
PiemēriNolaist kājas zemē.
Stabili vārdu savienojumiNolaist acis.
1.3.Zaudēt stingrumu un noliekties, nokarāties (par augiem, to daļām).
PiemēriRozes nolaidušas galviņas.
1.4.Nozāģēt, nocirst (koku); nogāzt (aizzāģētu, aizcirstu koku).
PiemēriNolaist vairākas priedes.
2.Panākt, ka notek, noplūst, izdalās (šķidrums, gāze).
PiemēriNolaist ūdeni klozetā.
2.1.Panākt, ka (no ūdenstilpes) noplūst ūdens; noplūdinot ūdeni, panākt, ka ūdenstilpē pazeminās (līmenis).
PiemēriNolaist ezeru.
2.2.Samazināt (cenu).
PiemēriNolaist cenu.
3.Pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
PiemēriNolaista ēka.
4.sarunvaloda, intransitīvs Ātri, strauji novirzīties lejā, nost u. tml.; nolaisties.
PiemēriNolaist ar ragaviņām no kalna.
Stabili vārdu savienojumiNolaist no sliedēm.
4.1.Viegli novilkt (ar ko pa ko); pārlaist.
PiemēriNolaist ar smilšpapīru pa apstrādājamo virsmu.
Stabili vārdu savienojumiAr nolaistu asti. Asti nolaidis. Degunu nolaidis. Nolaist asinis. Nolaist dibenā.