pūst
pūst pūšu, pūt, pūš, pag. pūtu intransitīvs, darbības vārds
pūtiens vīriešu dzimte, lietvārds
pūta sieviešu dzimte, lietvārds
1.formā: trešā persona Būt kustībā, plūsmā (par vēju, gaisa strāvu).
PiemēriŠorīt pūš ziemeļaustrumu vējš.
1.1.transitīvs Plūsmā, kustībā virzīt (ko) – par vēju, gaisa strāvu.
PiemēriVējš pūš smiltis acīs.
1.2.Būt jūtamam, piem., vēsumam, vēsmai.
PiemēriNo loga nepatīkami pūš.
2.transitīvs Izelpā virzīt (gaisu) plūsmā uz āru, uz priekšu.
PiemēriPūst dvašu uz rokām.
2.1.Virzīt izelpu uz āru, lai (ko) dzesētu, nodzēstu.
PiemēriPūšot dzesēt ēdienu.
2.2.Virzīt izelpu uz āru, lai (ko) aizvirzītu prom.
PiemēriPūst matus nost no pieres.
2.3.Virzot izelpu, no stikla masas veidot (ko).
PiemēriPūst stiklu.
3.transitīvs Izelpā virzot gaisu, spēlēt (mūzikas instrument).
PiemēriPūst trompeti.
4.transitīvs Virzot gaisu, piepildīt.
PiemēriPūst balonus.
4.1.Virzot (ko), noklāt (ar to) kādu virsmu.
PiemēriPūst sniegu uz slēpošanas trases.
4.2.formā: trešā persona Piepildīt ar gāzi (piem., kuņģi, zarnas) – par atsevišķiem pārtikas produktiem.
PiemēriVajadzētu izvairīties no produktiem, kas pūš vēderu.
5.Smagi dvašot (parasti no piepūles).
PiemēriUzkāpusi piektajā stāvā, viņa pūta un elsa.
6.sarunvaloda Sūdzēties, žēloties.
PiemēriKo tu vienmēr pūt, sāc taču kaut ko darīt!
7.sarunvaloda, transitīvs Runāt niekus, nepatiesību.
PiemēriKo tu pūt, tas nevar būt!
7.1.Melst, teikt (ko).
PiemēriPūst niekus.
Stabili vārdu savienojumiElsdams pūzdams. No kuras puses vējš pūš. No kurienes vējš pūš. Pūst miglu acīs. Pūst pīlītes.