Paplašinātā meklēšana
Meklējam pūst.
Atrasts vārdos (19):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (77):
- nolikties slīpi aiziet pagulēt, atpūsties.
- aizdzīt Aizpūst (par vēju); izkliedēt.
- aiztrenkt Aizpūst, aizdzīt.
- aiztriekt Aizpūst, aizdzīt.
- atlikties Atgulties atpūsties (parasti neilgi).
- atkrist Atgulties, lai atpūstos (parasti neilgi).
- atlaist muguru atgulties, lai atpūstos.
- atstiept kaulus atpūsties (parasti guļus).
- atvilkt elpu atpūsties (pēc fiziskas un garīgas piepūles).
- gulēt dienvidu atpūsties miegā pēc pusdienām.
- izvēdināt galvu atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
- izvēdināt smadzenes atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
- atpūtināt kaulus atpūsties sēžot vai guļot (pēc fiziskas piepūles).
- zvilnēt Atpūsties, atrodoties guļus, pusguļus vai pussēdus stāvoklī.
- izklaidēties Atpūsties, gūt pozitīvas emocijas, atbrīvoties no sasprindzinājuma.
- izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā.
- pūsties Atpūsties.
- relaksēties Atslābināties, atbrīvoties no sasprindzinājuma, stresa; arī atpūsties.
- fosgēns Bezkrāsaina indīga gāze ar pūstoša siena smaku, ko Pirmā pasaules kara laikā izmantoja kā kaujas vielu.
- izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos un izklaidētos; izbrauciens.
- vēdināt galvu censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
- vēdināt smadzenes censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
- pūtējs Darītājs --> pūst.
- vaļoties Dzīvot bez tiešiem darba pienākumiem, atpūsties.
- dvašot Elpot; pūst (gaisa strāvu).
- izvējot Gaisa plūsmā, vējā izpūst.
- izgulēties Guļot miegā, pilnīgi atpūsties, gulēt, kamēr nenāk miegs.
- izstiept kaulus guļus atpūsties.
- zvilus Guļus, pusguļus vai pussēdus (atrasties, atpūsties).
- sapūst Iepūst (ko); uzpūst (kam).
- iepūst Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju).
- iegriezties Iesākt pūst no citas puses (par vēju).
- sagriezties Iesākt pūst no citas puses; kļūt pilnīgi citādam.
- iepūsties Iesākt pūst; īsu brīdi pūst.
- uzpūst Iesākt pūst; īsu brīdi, parasti spēcīgi, pūst.
- elpot Ievilkt gaisu plaušās un to izpūst.
- izpūsties Ilgāku laiku, stipri pūst (par vēju).
- pūtināt Ļaut atpūsties (dzīvniekam).
- atpūtināt Ļaut atpūsties (dzīvniekiem).
- atpūtināt Ļaut atpūsties (ķermenim, locekļiem u. tml.).
- pūtināt Ļaut atpūsties (ķermenim, tā daļām).
- kobra Ļoti indīga čūska, kas var izplest un piepūst ķermeņa priekšējo daļu (izplatīta Dienvidāzijā un Āfrikā).
- nolūzt Ļoti nogurstot, pārtraukt iesākto un doties atpūsties; no liela noguruma aizmigt.
- pavēdināt galvu mazliet atpūsties (parasti uzturoties svaigā gaisā).
- pavēdināt smadzenes mazliet atpūsties (parasti uzturoties svaigā gaisā).
- atelpot Mazliet atpūsties (pēc fiziskas piepūles, spraiga darba).
- fizālis Nakteņu dzimtas augs, kam raksturīgs uzpūsts kausiņš, kurā attīstās uzturā lietojams auglis (oga).
- atņemt elpu Neilgi atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- papūst Neilgu laiku pūst, virzot gaisā vai veidojot (ko).
- pavaļoties Neilgu laiku vaļoties, atpūsties.
- papūst Neilgu laiku, mazliet pūst (par vēju).
- izpūst Nopūst (uguni), pūšot nodzēst.
- uzrocis Palīglīdzeklis apmācībai peldēšanā – virs bērna elkoņa uzmaucams piepūsts elements.
- pūdēt Panākt, pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) pūst.
- atliekt muguru pārtraukt darbu, atpūsties.
- nopūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) nopūst, sapūst.
- sapūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst.
- piepūsties Piepildoties ar gaisu, tiekot piepūstam, palielināties apjomā.
- izpūt Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses); pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi).
- vizināties Refl. --> vizināt [1]. Braukt ilgāku laiku (ar transportlīdzekli), lai izklaidētos, atpūstos.
- dvest Smagi elpot; pūst, izelpot (dvašu, elpu).
- zēģelēt Spēcīgi pūst (par vēju).
- zēvelēt Spēcīgi pūst (par vēju).
- sprauslot Strauji, ar troksni pūst, virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm.
- sprauslot Strauji, ar troksni, pūst, virzīt gaisu vai nelielu šķidruma daudzumu caur muti, nāsīm.
- zemvēja puse tā jahtas vai buru kuģa puse, kurā atrodas vēja piepūstās buras.
- pūšams Tāds, ko var uzpūst, iepūst u. tml.
- nematodes Tārpi ar veltenisku ķermeni, kas dzīvo ūdenī, augsnē, pūstošās vielās (daudzas sugas ir augu, dzīvnieku vai cilvēku parazīti, kas izraisa slimības).
- uzdvest Uzpūst elpu (kādam, kam).
- uzdvašot Uzpūst elpu.
- uzdvašot Uzpūst.
- sapūsties Uzpūsties.
- uzpūst Uzspēlēt (piemēram, melodiju ar pūšamo instrumentu); neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, medību ragu, medību signālu).
- atpūtas nams veselības iestāde (padomju laikos), kur varēja atpūsties un uzlabot veselību labvēlīgos klimatiskos apstākļos.
- vizināt Vest, vadāt ilgāku laiku (ar transportlīdzekli), lai izklaidētos, atpūstos.
- elpot Viegli pūst.
- papūst Vienu vai vairākas reizes uzpūst (kādai vietai), cenšoties remdēt sāpes.
pūst citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV