sagriezties1
sagriezties [sagriẽztiês] -griežos, -griezies, -griežas, pag. -griezos atgriezenisks, darbības vārds
1.Sākt griezties pa apli, ap kādu asi; virzīties ar riņķveida kustībām.
PiemēriDaiļslidotājs sagriežas piruetē.
1.1.Sākt virpuļot.
PiemēriAtvaros ūdens sagriežas mutuļos.
2.formā: trešā persona Sākt virzīties apļveidīgi, spirālveidīgi.
PiemēriNo skursteņa sagriežas dūmu vērpetes.
2.1.Būt tādam, kas veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi.
PiemēriDekoratīvā auga stumbrs sagriezies spirālē.
2.2.Saritināties, sačokuroties.
PiemēriBērza tāss degot sagriežas.
2.3.Pazaudēt sākotnēji (piem., taisno, taisnstūraino) formu, apveidu.
PiemēriLoga rāmis sagriezies.
3.Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli).
PiemēriAuto sagriezās un ieslīdēja grāvī.
3.1.formā: trešā persona Iesākt pūst no citas puses; kļūt pilnīgi citādam.
PiemēriVējš sagriezies no otras puses.
3.2.formā: trešā persona Negaidīti pavērsties, izmainīties.
PiemēriViņai dzīvē viss sagriezās otrādi.
Stabili vārdu savienojumiSagriežas tumšs gar acīm.