uzrocis
uzrocis [uzrùocis] -ča, dsk. ģen. -ču lietvārds; vīriešu dzimte
1.Sieviešu ziemas apģērba piederums (piemēram, no kažokādas), kurā iebāž un silda rokas.
PiemēriŪdeļādas uzrocis.
- Ūdeļādas uzrocis.
- Silts uzrocis.
- Paslēpt rokas uzrocī.
2.No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals (piemēram, roku vai piedurkņu aizsargāšanai).
PiemēriDarba uzroči.
- Darba uzroči.
- Metinātāja uzroči.
- Tērpam pieskaņoti uzroči.
2.1.Palīglīdzeklis apmācībai peldēšanā – virs bērna elkoņa uzmaucams piepūsts elements.
PiemēriUzroči notur bērnu virs ūdens.
- Uzroči notur bērnu virs ūdens.