aiztriekt
aiztriekt -triecu, -triec, -triec, pag. -triecu darbības vārds; transitīvs
aiztriekties darbības vārds; atgriezenisks
1.Triecot, trencot aizdzīt.
PiemēriAiztriekt aitas no labības lauka.
1.1.Likt, pavēlēt doties (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā); aizsūtīt (pēc kā).
PiemēriSaimnieks aiztrieca strādniekus meža darbos.
1.2.pārnestā nozīmē Aizpūst, aizdzīt.
PiemēriVējš aiztriec mākoņus.
2.Ar strauju, spēcīgu kustību aizvirzīt.
PiemēriAr spēcīgu sitienu aiztriekt bumbu pāri visam laukumam.
Stabili vārdu savienojumi(Aiz)triekt pie velna. (Aiz)triekt ratā. Aiztriekt ellē.