aiztriekt
aiztriekt -triecu, -triec, -triec, pag. -triecu darbības vārds; transitīvs
aiztriekties darbības vārds; atgriezenisks
1.Triecot, trencot aizdzīt.
PiemēriAiztriekt aitas no labības lauka.
- Aiztriekt aitas no labības lauka.
1.1.Likt, pavēlēt doties (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā); aizsūtīt (pēc kā).
PiemēriSaimnieks aiztrieca strādniekus meža darbos.
- Saimnieks aiztrieca strādniekus meža darbos.
1.2.pārnestā nozīmē Aizpūst, aizdzīt.
PiemēriVējš aiztriec mākoņus.
- Vējš aiztriec mākoņus.
2.Ar strauju, spēcīgu kustību aizvirzīt.
PiemēriAr spēcīgu sitienu aiztriekt bumbu pāri visam laukumam.
- Ar spēcīgu sitienu aiztriekt bumbu pāri visam laukumam.
Stabili vārdu savienojumi(Aiz)triekt pie velna. (Aiz)triekt ratā. Aiztriekt ellē.
- (Aiz)triekt pie velna idioma — sarunvaloda, neliterārs dzīt projām.
- (Aiz)triekt ratā idioma — sarunvaloda, neliterārs dzīt projām.
- Aiztriekt ellē idioma — Dzīt projām.