sapūdēt
sapūdēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst.
PiemēriSapūdēt ražu.
- Sapūdēt ražu.
- Ogas nedrīkst ilgi palikt uz lauka, lietus var tās sapūdēt.
- Reizēm cilvēki sapērk pārtiku bez jēgas un beigās sapūdē ledusskapī.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satrupē.
PiemēriJumts var ciest, ja savienojuma vietās konstrukcijā iekļūst mitrums, kas sapūdē koka elementus.
- Jumts var ciest, ja savienojuma vietās konstrukcijā iekļūst mitrums, kas sapūdē koka elementus.