sapūdēt
sapūdēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst.
PiemēriSapūdēt ražu.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satrupē.
PiemēriJumts var ciest, ja savienojuma vietās konstrukcijā iekļūst mitrums, kas sapūdē koka elementus.