nolūzt
nolūzt -lūstu, -lūsti, -lūst, pag. -lūzu darbības vārds; intransitīvs
1.Lūstot atdalīties un nokrist.
PiemēriVētrā nolūza liels koks.
- Vētrā nolūza liels koks.
- Ābelei no augļu svara nolūzis zars.
1.1.Lūstot atdalīties nost (par priekšmetu, tā daļu, detaļu, gabalu u. tml.).
PiemēriKrēslam nolūzusi kāja.
- Krēslam nolūzusi kāja.
- Lāpstai nolūza kāts.
- Adatas gals nolūzis.
- Nolūzis zobs.
- Autobusam nolūzis ritenis.
- Durvīm nolūzis rokturis.
- Uzasināt nolūzušo zīmuli.
2.Ļoti nogurstot, pārtraukt iesākto un doties atpūsties; no liela noguruma aizmigt.
PiemēriDaži talcinieki ātri nolūza.
- Daži talcinieki ātri nolūza.
- Izstaigājies pa āru, bērns nolūza.
2.1.Aizmigt (no liela noguruma vai alkohola lietošanas).
PiemēriBeidzot visi bija nolūzuši.
- Beidzot visi bija nolūzuši.
- Līgotāji nolūzuši turpat siena kaudzē.