atkrist
atkrist -krītu, -krīti, -krīt, pag. -kritu intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Atdalīties un nokrist.
PiemēriNo griestiem atkritis apmetums.
2.Krītot nonākt iepriekšējā vietā.
PiemēriZivs atkrīt atpakaļ ūdenī.
2.1.Pēkšņi nonākt (parasti aiz nespēka) iepriekšējā stāvoklī.
PiemēriCelties no gultas un atkrist atpakaļ.
3.Atmuguriski krītot, nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; strauji atsēsties, atgulties (piem., nespēkā, nogurumā).
PiemēriAtkrist augšpēdus.
3.1.sarunvaloda Atgulties, lai atpūstos (parasti neilgi).
PiemēriPēc pusdienām mazliet atkrist.
4.Pārtraukt sakarus, sadarbību ar ko, vairs nepiedalīties (piem., sabiedriskā kustībā, pasākumā).
PiemēriAtkrist no veco domubiedru pulciņa.
5.formā: trešā persona Kļūt liekam, nevajadzīgam.
PiemēriAtkrita malkas sagāde ziemai.
5.1.sarunvaloda Nenotikt, netikt īstenotam.
PiemēriSapulce atkrīt, jo priekšnieks aizbraucis.
6.sarunvaloda; formā: trešā persona Tikt (kādam) – par labumu, peļņu u. tml.
PiemēriSavs labums jau viņam atkrīt.
7.formā: trešā persona Strauji (parasti ar troksni, atsitienu) atvērties, nolaisties u. tml.
PiemēriSpēji atkrīt kravas kastes borts.