atkust
atkust -kūstu, -kūsti, -kūst, pag. -kusu darbības vārds; intransitīvs
atkusums lietvārds; vīriešu dzimte
1.formā: trešā persona Kūstot mazināties, izbeigties sasaluma stāvoklim.
PiemēriAugsnes virskārta atkūst.
- Augsnes virskārta atkūst.
- Zeme jau atkususi.
1.1.Izkust, pazust (no kādas virsmas); kļūt brīvam (piem., no ledus).
PiemēriSniegs no pauguriem atkusis.
- Sniegs no pauguriem atkusis.
- Ledus logā atkusis.
- Vispirms atkūst ezera malas.
2.Zaudēt skarbumu, kļūt laipnākam, maigākam.
PiemēriViņš nebija laipns, bet vēlāk atkusa.
- Viņš nebija laipns, bet vēlāk atkusa.
- Sievietes seja atkūst, ieraugot bērnus.