atkrist
atkrist -krītu, -krīti, -krīt, pag. -kritu darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Atdalīties un nokrist.
PiemēriNo griestiem atkritis apmetums.
- No griestiem atkritis apmetums.
- Vannasistabā atkritušas flīzes.
2.Krītot nonākt iepriekšējā vietā.
PiemēriZivs atkrīt atpakaļ ūdenī.
- Zivs atkrīt atpakaļ ūdenī.
- Izvilktais spainis atkrīt atpakaļ akā.
2.1.Pēkšņi nonākt (parasti aiz nespēka) iepriekšējā stāvoklī.
PiemēriCelties no gultas un atkrist atpakaļ.
- Celties no gultas un atkrist atpakaļ.
3.Atmuguriski krītot, nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; strauji atsēsties, atgulties (piem., nespēkā, nogurumā).
PiemēriAtkrist augšpēdus.
- Atkrist augšpēdus.
- Atkrist uz muguras.
- Smagi atkrist krēslā.
3.1.sarunvaloda Atgulties, lai atpūstos (parasti neilgi).
PiemēriPēc pusdienām mazliet atkrist.
- Pēc pusdienām mazliet atkrist.
- Atkrist gultā.
- Atkrist uz brīdi zaļajā zālē.
4.Pārtraukt sakarus, sadarbību ar ko, vairs nepiedalīties (piem., sabiedriskā kustībā, pasākumā).
PiemēriAtkrist no veco domubiedru pulciņa.
- Atkrist no veco domubiedru pulciņa.
- Atkrist no draudzes.
- Atkrist no aktīvas cīņas.
5.formā: trešā persona Kļūt liekam, nevajadzīgam.
PiemēriAtkrita malkas sagāde ziemai.
- Atkrita malkas sagāde ziemai.
- Mātei atkrita rūpes par ēdiena gatavošanu.
5.1.sarunvaloda Nenotikt, netikt īstenotam.
PiemēriSapulce atkrīt, jo priekšnieks aizbraucis.
- Sapulce atkrīt, jo priekšnieks aizbraucis.
6.sarunvaloda; formā: trešā persona Tikt (kādam) – par labumu, peļņu u. tml.
PiemēriSavs labums jau viņam atkrīt.
- Savs labums jau viņam atkrīt.
- Kāds nieks jau atkrīt.
- No zivju loma atkrīt arī kaķiem.
7.formā: trešā persona Strauji (parasti ar troksni, atsitienu) atvērties, nolaisties u. tml.
PiemēriSpēji atkrīt kravas kastes borts.
- Spēji atkrīt kravas kastes borts.
- Sekretāra plātne neturas un ar blīkšķi atkrīt.