Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sprauslot
-oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
-āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
1.Strauji, ar troksni, pūst, virzīt gaisu vai nelielu šķidruma daudzumu caur muti, nāsīm.
PiemēriZirgs niķojas un sprauslo.
1.1.transitīvs Strauji, ar troksni pūst, virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm.
PiemēriSprauslāt siekalas uz visām pusēm.
2.formā: trešā persona Darbojoties radīt neregulārus blakus trokšņus (piem., izplūdes dēļ) – par iekārtām, ierīcēm.
PiemēriMotors sācis sprauslāt.