spraust
spraust spraužu, spraud, sprauž, pag. spraudu darbības vārds; transitīvs
1.Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā.
PiemēriSpraust mietu zemē.
- Spraust mietu zemē.
- Spraust adatu spilventiņā.
- Spraust sprādzi matos.
- Spraust puķi pogcaurumā.
- Spraust zibatmiņu datorā.
2.Stiprināt (ko) kopā, kam klāt, parasti ar ko tievu, smailu.
PiemēriSpraust sarakstu pie ziņojumu dēļa.
- Spraust sarakstu pie ziņojumu dēļa.
- Spraust nozīmīti pie svārku atloka.
- Spraust ordeni pie krūtīm.
2.1.Virzīt, stiprināt (ko) uz (kā) tieva, smaila.
PiemēriSpraust ēsmu uz makšķeres āķa.
- Spraust ēsmu uz makšķeres āķa.
Stabili vārdu savienojumiSpraust batonus (ausīs).
- Spraust batonus (ausīs) idioma — sarunvaloda, neliterārs melot, censties piemānīt.