spraust
spraust spraužu, spraud, sprauž, pag. spraudu darbības vārds; transitīvs
1.Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā.
PiemēriSpraust mietu zemē.
2.Stiprināt (ko) kopā, kam klāt, parasti ar ko tievu, smailu.
PiemēriSpraust sarakstu pie ziņojumu dēļa.
2.1.Virzīt, stiprināt (ko) uz (kā) tieva, smaila.
PiemēriSpraust ēsmu uz makšķeres āķa.
Stabili vārdu savienojumiSpraust batonus (ausīs).